Aplūkojot termina rašanos un attīstību vēsturiskā perspektīvā, tas atspoguļo gan pretrunas, gan savstarpējo mijiedarbību ideoloģijas interpretācijā. Franču filosofs A.L.K. Destuī de Trasī ideoloģiju raksturo, kā dzimtas terminu, jo mācība par idejām ietver sevī arī zinātni par izteiksmi un zinātni par abu iepriekšējo pieļaujamām dedukcijām (Manheim K. Ideology und Utopia. 1966. – p264.) Tā ir sabiedrības iekārtojuma teorētisks pamatojums, virzīts uz indivīda un sabiedrības interešu harmonijas radīšanu. A.L.K. Destuī de Trasī skaidrojums bija saistīts ar pozitīvu jēgu, pirmais formulēja ar ideoloģiju saistīto problemātiku kā tādu, kas vēlāk neizbēgami radīja daudz un dažādus jautājumus.
K.Markss, F.Engelss akceptēja tēzi par ideoloģiju kā viltus apziņu un saskatīja tajā iluzoro pārsvaru, salīdzinot patieso ideoloģijas saikni ar sociālajām interesēm, absulutizējot pēdējās.
M.Vēbers ideoloģijas koncepciju izmantoja, aplūkodams, kā reliģija ietekmē individuālisma veidošanos sabiedrības psiholoģijā un kapitālisma rašanos sabiedriskajās attiecībās.
Jebkurā politiskā sistēmā ir jāpastāv atbilstībai starp metodēm, ar kuru starpniecību cilvēki rada labklājību un formām, ar kuru palīdzību viņi vadās savā darbībā.…
