Pētot laika intervālu starp spiediena pulsa viļņiem un EKG QRS kompleksu, tika noskaidrots, ka spiediena vilnis atpaliek par QRS kompleksu vidēji par 0,2 s miera stāvoklī (sk. att. 5) un 0,15 s pēc slodzes (sk. att. 6). Pie tam, pēc slodzes pulsa frekvence palielinājās un viļņu forma kļuva mazāk lēzena.
Laika aizkave starp sirds kontrakciju un atbilstošo spiediena impulsu pastāv, jo asinis nevar momentāni nonākt rokā.
Secinājumi
Spiediena vērtības, kas ir iegūtas pēc dažādām metodēm, ievērojami atšķiras. Vērtības pēc Riva-Roči metodes un Korotkova metodes ir samērā līdzīgas, taču otrā pētījuma daļā subjektam jau sākumā miera stāvoklī bija palielināts spiediens. Tas ir saistīts ar to, ka iepriekš bija veikti vairāki mērījumi ar artērijas oklūziju, kā arī ievērojama ietekme bija subjekta emocionālam stāvoklim.
Slodze izrādījās nepietiekoši liela, lai ievērojami paceltu spiedienu, taču pulss paātrinājums, kas ir prognozējama reakcija uz slodzi.
Gadījuma kļūdu cēlonis ir tas, ka gaiss tika izlaists no manšetes nelineāri. Grūtības radās arī ar laika sprīža precīzu noteikšanu, veicot mērījumus pēc oscilometriskās metodes.
…
