Tolerances izglītībā termins „šķietamā tolerance” var palīdzēt saprast, kādās situācijās cilvēks ir patiesi tolerants un kādās ne, jo vienaldzība ir viena no šķietamās tolerances izpausmēm. Taču ja uz visu palūkojas no šāda skatupunkta, tad es gribētu teikt, ka patiesas tolerances gadījumi ir visai reta parādība un varbūt pat, kā teicis Z. Baumans, neiespējama, jo cilvēks vienmēr cenšas izvērtēt, kas viņam ir izdevīgāk, un šāda domāšana jau nenovēršami noved pie šķietamas tolerances. Es gribētu atkārtot domu, ko jau minēju sākumā, ka mūsdienās neiecietīgu attieksmi paust nevienam nebūtu īsti ērti, jo tolerance publiskajā telpā tiek atbalstīta, bet neiecietība – nē. Tāpēc atšķirt patiesu no šķietamas tolerances, manuprāt, ir īsts izaicinājums ne tikai skolotājiem mācību procesā un skolēniem, bet arī ikvienam sabiedrības loceklim, jo ļoti bieži tā ir slēpta vienaldzība.
P.S. Braucot vilcienā no Jelgavas uz Rīgu uz vienas ēkas sienas jau pāris gadu ir redzams grafiti zīmējums jeb uzraksts „Vienaldzība ir nāve”...
…
