-
Laikraksta "Rīgas Avīze" (1905-1915) akadēmiskais apraksts
Secinājumi
No visas iegūtās informācijas, var secināt, ka laikraksts “Rīgas Avīze” Latvijas mediju sistēmā bija svarīgs posms, jo šī avīze parādīja, cik dažādas nostājas un viedokļi latviešiem bija tā laika valdības un režīma ietvaros. Lai arī pēc “Latvijas PSR mazās enciklopēdijas” rakstītā, “..part.nelegālajā presē (“Sociāldemokrātā”, “Cīņā”) publicētie atmaskojošie raksti jau 1905-07 rev.priekšvakarā padarīja “R.A.-i” par vienu no visnepopulārākajiem latv.laikrakstiem,” var secināt, ka lasītāju auditorija nebija liela, taču pietiekama, lai uzturētu laikraksta darbību desmit gadus. Uzskatu, ka arī šis procentuāli nelielais lasītāju skaits ir vēsturiski nozīmīgs, jo vēsturi nevar uzrakstīt ar vienu pareizu faktu, nevar to pamatot tikai ar vienu viedokli. Lai izprastu tā laika sabiedrības kultūru, uzskatus, rīcību, ir noderīgi apskatīt arī šādus pretrunīgus laikrakstus, kas pastāsta arī atšķirīgas nostājas un uzskatu pusi, kas nesakrīt ar citiem vēstures materiāliem.
Interesats šķiet fakts, ka “Rīgas Avīzes” laikraksta motīvs tik un tā bij par labu latviešu tautai. Tikai F.Veinbergs tautas laimi iztēlojās un redzēja ticībā un paklausībā Krievijas caram un sociālistu kustības noraidīšanai. Kopumā varu droši apgalvot, ka neskatoties uz politiskā virziena uzskatiem, “Rīgas Avīzei” bija liela nozīme latviešu sabiedrības diferencēšanā, kā arī latviešu kultūras tēla un valsts valodas izkopšanā.
…
Sākot ar 19.gadsimta otro pusi Latvijas presē dominēja literatūra ar skaidri noteiktiem mērķiem un pazīmēm, kā piemēram, liela daļa laikrakstu un izdevumu bija saistīti ar Rīgas Latviešu biedrību – gan idejiskā, gan organizatoriskā ziņā. Biedrība bija galvenā latviešu buržuāzijas reprezenante saziņā ar cara administrāciju, kā arī vācu muižniecību. Kā otru faktoru jāmin 19.gs.70.gadu beigas, kad latviešu buržuārzija bija nostiprinājusi savas pozīcijas, un sāka presi izmantot savu šķiru specifisko interešu vajadzībām. Līdz ar šo pavērsienu, sāka veidoties demokrātiski opozicionārā prese, kā arī paralēli buržuāziskā prese strauji novirzījās pret tautu masām un pret darbaļaužu augošo revolucionāro kustību. Svarīgi minēt, ka laika posmā no 1900. līdz 1917.gadam Rīgā darbojās 183 avīzes, tai skaitā arī žurnāli. Četras piektdaļas no šiem izdevumiem padomju laika pētnieki vēlāk atzina kā sīkburžuāziskos un buržuāziskos, savukārt 1905.gada revolūcijas laiks bija īpaši zīmīgs laiks, kad bija izteikti novērojama preses izdevumu “sašķelšanās”. Šajā darbā tuvāk tiks aplūkoti “Rīgas Avīzes” (1905-1915) izdevumi, to saturs, vizuālais raksturojums un specifiskās iezīmes, kā arī galvenās izmaiņas laikrakstā tā pastāvēšanas laikā.
