-
Stress un tā novēršana
| Nr. | Chapter | Page. |
| Ievads | 3 | |
| Stresa jēdziens | 4 | |
| Stresa cēloņi | 5 | |
| Stresa pazīmes | 6 | |
| Stresa mazināšana | 7 | |
| Stress un saskarsme | 8 | |
| Stresa vadīšana | 9 | |
| Secinājumi | 10 | |
| Izmantotā literatūra | 11 |
Stresu izraisa divas cēloņu grupas:
personiskie cēloņi- cilvēka psiholoģiskās īpašības (zema pašcieņa, negatīva domāšana, pesimisms u.c.) un notikumi, kas saistīti ar privāto dzīvi un privātām attiecībām (attiecībām ģimenē, mīlestību, draudzību).
cēloņi, kas saistīti ar izvēlēto profesiju un darba vai mācību vidi. Pēdējos 20-25 gados pasaulē ievērojami pieaugusi interese par profesionālā stresa pētījumiem.
Profesionālais stress izpaužas kā cilvēka vispārēja reakcija uz sarežģītu darba vai arī mācību situāciju.
Arī paaugstinātu stresa risku ir saistītas profesijas ar augstu personisko atbildību un saskarsmi: vadītāji (īpaši zemākā līmeņa), pedagogi, sociālie darbinieki, mediķi, policisti u.c. Īpaši, ja bieži ir negatīvi kontakti un augsts stresa līmenis, cilvēks nezina, ko īsti darīt, no kura gala sākt, viņš ir apjucis, uztraucies. Īslaicīgas panikas epizodes sastopamas ikviena cilvēka dzīvē, piemēram, steigas, pirmseksāmena, publiskās uzstāšanās panikas. Panika var izpausties arī attiecībās, kad nezinām, ko teikt, kā to pateikt, nespējam parunāt, kad mēs sarkstam vai bālējam. Panikā raksturīgākās uzvedības galējības ir:
pārspīlētas, haotiskas aktivitātes;
padošanās notikumiem- cilvēks vienkārši apsēžas un nedara neko- ļaujas notikumu gaitai.…
Vārds „stress” (spriedze) ikdienā izraisa negatīvas asociācijas vairākumam cilvēku. Tam ir savs pamats. Latvijas iedzīvotāju jaunāko aptauju rezultāti liecina, ka 45% sieviešu un 46% vīriešu cieš no stresa. Stress nodara arī ekonomiskus zaudējumus: samazinās darba produktivitāte, pieaug darba kavējumi. Teikto var attiecināt arī uz mācībām- samazinās produktivitāte un apmeklētība. *Stress ir indivīda vispārēja- fizioloģiska, psiholoģiska, uzvedības un saskarsmes atbildes reakcija un jebkura veida pārslodzi. Amerikas Stresa institūts šo atbildes reakciju salīdzina ar lidmašīnu, kas gatavojas pacelties gaisā- visas cilvēka sistēmas: sirds un asinsvadi, plaušas, imūnsistēma, sajūtas, smadzenes ir pārskaņotas, lai pārvarētu draudošās briesmas. Atbildes reakciju nosaka mūsu individuālā uztvere. Sengrieķu filozofs Epiktēts uzskatīja, ka cilvēku uzbudina un satrauc nevis lietas, bet pašu fantāzija, iztēle un domas par lietām, notikumiem. Katrai privilēģijai ir sava cena. Par domāšanas un iztēles privilēģijām cilvēki „maksā” ar nepatīkamām domām un satraucošām iztēles ainām. Nevis paši notikumi, bet mūsu attieksme pret tiem izraisa stresu. Ja nav iespējams mainīt situācijas, notikumus, varbūt var mainīt attieksmi? * distresu- slikto stresu; * eistresu- labo stresu. Zināms stresa daudzums cilvēkam ir nepieciešams, jo tas vairo enerģiju, rosina domāšanu, intelektuālās darbības, palīdz mobilizēties un pielāgoties- adaptēties jaunā situācijā, pārvarot diskomfortu. No šāda viedokļa raugoties, noteikta deva satraukuma pirms ieskaites vai eksāmena ir vērtējama pozitīvi.
