Santjago bija sirms vīrs, rūdīts zvejnieks. Katra zivs viņam bija jauns izaicinājums, katrs medījums tam pavēra jaunus apvāršņus.
Protams, sirmgalvis bija slepkava. Tāpat kā viss ciems. Taču nevienam nenāktu ne prātā runāt par noziegumu vai grēku. Šī dzīvības atņemšana nebija nejauša. Un tā varēja arī nenotikt. Sirmais kungs neslaktēja, viņš cīnījās, un cīnījās arī zivs. …
