Tabakas maks.
Jānim pašam nepatika smēķēt, un viņš nekad nebija izmantojis Aijas dāvināto tabakas maku, tāpēc viņš to nekautrējās atdāvināt Galdaram. „Es žigli steidzos pie galda un noliku uz Aijas šķīvja grāmatu un uz Galdara- savu skaisto tabakas maku. Vēl taču bija pilnīgi jauns un tīrs. Aija nosarka kā uguns. Nu tikai es apķēros, ka esmu muļķīgi izdarījies. Es taču nebūt negribēju Aiju nodot.” Tikai pēc laika Jānis saprata cik muļķīgi ir izdarījis, jo Aijas priekšā viņš bija atdāvinājis citam viņas gatavoto dāvanu. Tabakas maks šajā situācijā apzīmē Aiju, jo Jānim viņa bija, tikai viņš to nespēja novērtēt vai arī pats nemaz īsti neapjauta, un tikpat viegli viņš bija gatavs Aiju atdod Galdaram, tāpat kā šo tabakas maku.
Vēstules.
Jāņa Jaunsudrabiņa darbā bija attēlotas četras vēstules - Duļļu Marijai, vēstule no Ievas un divas vēstules no Olgas. Tās visas bija par mīlestības problēmām. Vēstulē Duļļu Marijai Kārlis atzīstas mīlestībā, Ieva atkal raksta Jānim, ka uztraucas kāpēc viņš tik ilgi nenāk mājās, bet Olga vienā vēstulē atklāj Jānim savas jūtas, bet nākamajā Jānis tiek apvainots par netaisno izturēšanos pret Ievu. Galu galā neviena no šīm vēstulēm nesaņem atbildi, neviens no šiem mīlas stāstiem nebeidzas laimīgi. Vēstules neko nespēj ietekmēt. Šīs vēstules parāda, ka jūtas nav iespējams mainīt, lai arī kā mēs lūgtos un bieži vien dzīve ir iekārtota tā kā ir, un nav iespējams pēc vēstules saņemšanas, mesties pie otra cilvēka, pamest visu ierasto.
…
