Ļoti skaists un patiess, pēc manām domām, ir K.Skalbes dzejolis ‘’Cik pulkstenis’’. Lasītāja aizkustinājumu visvairāk var panākt , ja dzejoļos tiek atspoguļota labestība un mīļums, lai arī nereti var saskatīt traģiskas atklāsmes, vilšanos u.c. piemēram, dzejolī „Cik pulkstenis?” pēdējās rindas vēsta par nepiepildītajām mīlas alkām, par ilgiem vientulības gadiem. Kārļa Skalbes dzejolī tiek atainota divu cilvēku mīlestība, kas nespēj realizēties muļķīga mulsuma, iespējams, arī lepnības dēļ: „Viņš gribēja saukt tavu vārdu, bet tu jau aizvēri durvis.” Un , manuprāt, tieši šai dzejolī neuzkrītoši tiek izteiktas jūtas : „Viņš paskatījās un juta, cik tu viņam mīļa un dārga.”…
