Vecākā pirmsskolas vecuma bērnu radošo spēju attīstība nodarbībās ar dabā iegūtiem materiāliem

NOBEIGUMS
Bērna intelektuālā attīstība tiek pētīta vēl jo projām. Pētot dažādāko pedagoģisko un psiholoģisko literatūru varam secināt, kā jau izsens ir pētīta bērnu intelektuālā attīstība un ietekme uz bērnu attīstību kopumā. Šodien ir zināmi tādi pedagogu vārdi kā M.Montesori – kuri ir praktiski izstrādājuši savas audzināšanas un attīstīšanas metodes, paņēmienus un līdzekļus, balstoties uz saviem ideāliem un pārliecību. Tāpat ir teorētiķi- Ž.Piažē, ě.Vigotskis un citi, kuri ir pētījuši bērnu intelektuālo attīstību un tās virzītājspēku.
Bērnu intelektuālā attīstība tiek pētīta vēl jo projām. Pirmsskolas vecums ir visnozīmīgākais posms cilvēka personības attīstībā. Šajā laikā tiek veicināta bērna vispusīga attīstība, bērns apgūst un sistematizē dažādu informāciju, mācās izprast sajūtas, pilnveidot uztveres procesus, attīsta domāšanu, bagātina iztēli, emocionālo un izziņas pieredzi.
Bērna personība attīstās nemitīgā darbībā mijiedarbojoties ar apkārtējo pasauli, aktīvi darbojoties. Bērns ir izzinātājs un pētnieks. Zināšanu apguve notiek, bērnam cenšoties izzināt apkārtējo pasauli. Izpratni par pasauli bērns veido, uztverot notiekošo, izpētot jaunatklājumus ar zināmām lietām un jēdzieniem, šādi darbojoties nonāk pie atbildes un secinājumiem. Atrodoties nepārtrauktā kustībā, gūst jaunus iespaidus, kas veido bērna izpratni par pasauli.
Lai pedagoģiskā izmēģinājuma darbības programma bērniem būtu veiksmīgāka jārada apstākļi, kuros bērns var darboties un darbībā sevi attīstīt. To nodrošina pirmsskolas pedagoģiskais process, kas ir vērsts uz bērna attīstību. Rotaļas jāorganizē atbilstoši bērna interesēm un vajadzībām, tā, lai bērni varētu praktiski darboties.
Pedagoģiskā darbība tiek veikta, lai tiktu apmierinātas katra bērna īpašās vajadzības un respektēta bērna personība. Galvenās darbības iezīmes ir individuāla pieeja katram bērnam, palīdzība bērnam izvēlēties pareizos risinājumus nodarbību laikā.
…