Kristietība viduslaikos un tās ietekme uz ideju attīstību Eiropā

Viduslaiku kristietība ir nesaraujami saistīta ar valsti. Viduslaikos baznīcai bija iespēja piedalīties sabiedriskās un arī privātās dzīves veidošanā saskaņā ar savu mācību. Realizējot šīs iespējas, Baznīca ļoti cieši izrādījās saistīta ar „pasaulīgo” – īpaši ar valsti. Valsts pienākums bija sekot pavalstnieku reliģiskajai lojalitātei. Baznīcas augstākā amatpersona kļuva par svarīgāko Rietumeiropas politisko figūru.
Kristietības vēsture sākas uz Eiropas un Āzijas robežas, un līdz viduslaikiem tās galvenie notikumi risinājās Vidusjūras baseinā – Mazāzijā, Ziemeļāfrikā, Sīrijā. Pirmie kristieši nāca no jūdu tautas un runāja semītu valodās. No šāda viedokļa raugoties, tā ir Tuvo Austrumu reliģija. Tomēr kristiešu Svētie Raksti ir sarakstīti seno grieķu valodā, kura pieder pie indoeiropiešu valodu saimes. Iestājoties viduslaikiem, notika lielākas izmaiņas: kopš 7. gadsimta sākās islāma iekarojumi agrīnās kristietības zemēs Vidusjūras baseinā, kā arī Austrumu (Bizantija, Krievija, Balkāni) Baznīcas atdalīšanās. Islāma varā nonāca kādreiz kristīgā Ēģipte, Sīrija, Palestīna un Ziemeļāfrika. Austrumiem bija milzīga loma Baznīcas pastāvēšanas pirmajos gadsimtos, bet ar islama iekarojumiem šī loma saruka. Baznīcas pirmsākumos teoloģijas dogmatiskās normas veidoja Austrumu Baznīca, taču, iestājoties viduslaikiem, Austrumu Baznīcas intelektuālā jaunrade apsīka, sākās stagnācija un seno tradīciju konservācija. Iekarotajās teritorijās kristietība vairs nevarēja brīvi attīstīties, jo tā kļuva par apspiestu reliģisko minoritāti. Baznīcas attīstības process koncentrējās Rietumos – Eiropā. [4., 129.]
Situāciju Eiropas kontinenta rietumos noteica jauni vēsturiskie apstākļi. Ģermāņu tautu (barbaru) ienākšana Eiropā sagrāva Rietumromas impēriju politiski, un tās teritorijā izveidojās jaunas ģermāņu valstis. Vienlaikus Senās Romas kultūras elementi turpināja pastāvēt arī barbariskajās valstīs, un galvenie senās kultūras kopēji bija klosteri. Līdz ar to Baznīca nonāca pavisam jaunā situācijā. Baznīcai bija jāuzņemas barbaru izglītošana, bija jāpielāgo filozofiski izsmalicinātā Baznīcas mācība barbaru tautu izpratnei.…