Ir izsmalcinātas atšķirības un intonācija, ko nav viegli apzīmēt ar Rietumu apzīmējumiem. Tas nozīmē, ka Āfrikas mūzika visciešāk saistās ar rietumu tetratonisko (trīszīmju), pentatonic (piecu piezīmi), heksatonisko (sešu piezīmi) un heptatonisko (septiņu piezīmju) pierakstiem. Melodijas saskaņošana tiek panākta, dziedot paralēli trešdaļām, ceturtdaļām vai piektdaļām. Vēl viena atšķirīga Āfrikas mūzikas forma ir tās aicinājuma un reaģēšanas stils: vienā balsī vai instrumentā ir īsa melodiska frāze, un šī frāze tiek atbalsota ar citu balsi vai instrumentu. Zvana un atbildes raksturs attiecas uz ritmu, kur viens bungas spēlēs ritmisku modeli, kas atkārtojas ar citu bungu, kas spēlē to pašu modeli. Āfrikas mūzika ir arī ļoti improvizēta. (Tas liecina par rakstiskās tradīcijas trūkumu.) Parasti tiek atskaņots galvenais ritmiskais modelis, ar bundziniekiem, pēc tam jauno paraugu improvizāciju pār oriģinālo paraugu. …
