Norvēģijas ekonomika kopumā tiek raksturota kā jaukta ekonomika – tā ir kapitālistiska tirgus ekonomika ar izteiktu valsts ietekmi.
Tāpat kā lielākajā daļā Eiropas valstu, rūpniecības paplašināšanos pārsvarā ir noteicis privātais sektors un privātā īpašuma tiesības. Tajā pašā laikā daļa rūpniecības uzņēmumu pieder valstij. Valsts īpašums un privātā sektora pārvalde ļauj klasificēt Norvēģiju kā jauktu tirgus un plānveida ekonomikas piemēru. Valsts pārvalde izpaužas aplikšanā ar nodokļiem, nodevām un subsidēšanā. Tā ir jūtama arī dažādu programmu licencēšanā un citu elementu regulēšanā, kā, piemēram, darba vide, grāmatvedības procedūras, piesārņojums un gala produkts. 20. gadsimta 90. gados valsts sev piederošajā rūpniecības daļā koncentrējās uz tīri finansiāliem ieguldījumiem.
Rūpniecības sektora pamatu veido privātīpašums, taču valsts ir dažu Norvēģijas lielāko korporāciju īpašniece, piemēram, Statoil un Norsk Hydro. Statoil (Norvēģijas valstij piederošs naftas uzņēmums) ieņem vadošo pozīciju Norvēģijas naftas rūpniecībā kontinentālajā šelfā, naftas ķīmiskajā un naftas pārstrādes nozarē, kā arī naftas eksporta un tirdzniecības sfērā. Lauksaimniecības un zivsaimniecības nozares atrodas privāto īpašnieku rokās, izņemot aptuveni 10% produktīvās mežu teritorijas, kas pieder valstij.…
