Kubisms 20.gs.sāk. (1907-1914)
Attēloja objektus ar ģeometrisku figūru palīdzību. Gaisma un ēna, vienas krāsas izmantošana, mūzikas instrumenti un kolāžas.
Kubisti mēģināja paust par pasauli kādu patiesību, šim nolūkam izmantodami tīši smagnēju, nepierastu valodu. Kubisma gleznās uzkrītoši parādījās specifiska deformācija. Kubisti gleznās vienkāršoja ķermeņu un priekšmetu aprises, darot tos līdzīgus ģeometriskām figūrām un to kombinācijām.
• Sezaniskais kubisms (1907 – 1909)
• Analītiskais jeb hermētiskais kubisms (1909 - 1912). Apvieno daudzus skatupunktus un ģeometriski sagrauj fonu un motīvu līdz tādai pakāpei, ka padara tēlojumu nesaprotamu.
• Sintētiskais kubisms (1912 – 1914). Sāk izmantot kolāžu.
Tematika – portreti, klusā daba.
Galvenais – forma, skatupunkts, ritms.
Attēlo visiem zināmas lietas, bet tās sadala, ģeometrizē. Kubisti pēta formu, nav emocionalitātes.
Pastāv 3 veidi:
• Nelielu formu ģeometrizēšana.
• Formas izplūdušas pa telpu.
• Kompakts un ar sakārtotiem laukumiem.
• Kubisti atteicās no 1 skata punkta principa – plaknes un līnijas dažādos virzienos.
• Kubistu gleznotajās gleznās ieviesa neparastus elementus – ielīmētus burtus, vārdus, tapetes, aizsākums kolāžām.
…
