Evaluation:
Published: 09.05.2005.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: n/a
References: Not used
  • Research Papers 'Bezūdens krāsas', 1.
  • Research Papers 'Bezūdens krāsas', 2.
  • Research Papers 'Bezūdens krāsas', 3.
  • Research Papers 'Bezūdens krāsas', 4.
  • Research Papers 'Bezūdens krāsas', 5.
  • Research Papers 'Bezūdens krāsas', 6.
  • Research Papers 'Bezūdens krāsas', 7.
  • Research Papers 'Bezūdens krāsas', 8.
  • Research Papers 'Bezūdens krāsas', 9.
  • Research Papers 'Bezūdens krāsas', 10.
Extract

Bezūdens krāsas iedala eļļas krāsās un lakas (emaljas) krāsās atbilstošās – atbilstoši krāsas galvenajai saistvielai. Eļļas krāsu galvenās saistvielas ir augu vai dzīvnieku eļļas, kuras pārstrādātā veidā sauc par pernicu un oksolu. Par lakām sauc dažādu dabisko vai sintētisko sveķu sķīdumus organiskos šķīdinātājos. Bet lielākajā daļā saistvielu ietilpst kā pernicas, tā lakas komponenti, un krāsu iedalījums eļļas krāsās un emaljas krāsās ir diezgan nosacīts.
Atkarībā no sastāva pernicas iedala dabiskajās, kombinētajās jeb pus dabiskajās un sintētiskajās pernicas.
Dabisko pernicu iegūst, augu eļļas (no linsēklām, kaņepēm u. c.) vārot kopā ar sikatīvu. Atkarībā no izgatavošanas veida iegūst vai nu oksidētu, vai polimerizētu pernicu. Dabiskajā pernicā jābūt vismaz 95% augu eļļas.
Dabiskās pernicas plēvīte sacietē divu mijiedarbību procesu – oksidēšanas un polimerizācijas – ietekmē, t. i., notiek molekulu sablīvēšanās (apvienošanās). Žūšana beidzas pēc 24-30 stundām, un izveidojas cieta viela – linoksīns, kas organiskos šķīdumos nešķīst. Tumsā un mitrumā pernica žūst lēnāk, bet augstā temperatūrā žūšana paātrinās apmēram 20 reižu. Laika gaitā plēvītes elastīgums zūd un rodas plaisas.…

Send to email

Your name:

Enter an email address where the link will be sent:

Hi!
{Your name} suggests you to check out this Atlants.lv paper on „Bezūdens krāsas”.

Link to paper:
https://eng.atlants.lv/w/433641

Send

Email has been sent