1.akcidence – priekšmeta pārejoša, nebūtiska īpašība, kurai ir gadījuma raksturs.
2.antinomija – 1. salikts slēdziens, kas šķietami pierāda, ka divi savstarpēji pretrunīgi spriedumi izriet viens no otra vai no kāda trešā sprieduma. 2. divu loģiski pamatotu spriedumu pretrunīgums (antinomiskums). 3. tas, kas gadās. Lietas pārejošā, nebūtiskā īpašība, atšķirībā no būtiskā.
3.aporija – loģikā slēdziens, par kuru neatkarīgi no jebkādas pieredzes ir zināms, kas tas ir aplams vai patiess.
4.aposteriors – no sekojošā. no pieredzes, faktiem un prakses iegūtas zināšanas.
5.apriors – no laika gala. Zināšanas, kas piemīt apziņai, iegūtas pirms faktiem, pieredzes vai neatkarīgi no tās.
6.Apeirons – bezgalīgais, nenoteiktais. No tā ceļas visas pasaules lietas, kā pretstati un tur atgriežas, izbeidzas.
7.arhē –sākuma, pamata, galvenais (piemēram, arhetips, arhibīskaps).
8.apofātisks – teoloģija, kas raksturo dievu ar negatīvi pārliecinošu nozīmi un atribūtiem.…
