Cilvēka dzīve pārsvarā sastāv no lēmumu pieņemšanas un izvēles izdarīšanas, ko var pamanīt Mārtiņa Zīverta darbā „Pēdējā laiva”.
Rit pēdējie kara gadi, un darba varoņiem paveras iespēja aizbēgt uz Zviedriju, bet brīvas ir tikai 2 vietas, turklāt šī var izrādīties pēdējā laiva vispār, tāpēc ir jāizvēlas, kurš tad brauks. Tomēr šī darba sakarā es vairāk gribētu uzsvērt atbildību, jo izvēles izdarīšana vienmēr ar to saistās. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc ir tik grūti izdomāt, kā pareizi rīkoties.
Manuprāt, vislielākā atbildība gulstas uz Melnā Žaņa pleciem, kam nācies daudz ko piedzīvot. Sarunā ar Dagu nāk klajā patiesība, par ko Žanis negrib runāt, jo nākas uzņemties atbildību par izdarīto. Piemēram, izrādās, ka Žanis arī ir vainojams pie iznīcināmo sarakstu papildināšanas un Dagas tēva nāves, ko viņš arī atzīst: „Jā. Es to izdarīju. Ne gluži savām rokām, es izkārtoju tā, ka doktoru Hiršmani likvidēja viņa draugi. Bet būtiski tas neka negroza. Vaina tomēr ir mana. Un to uzņemties bija mans pienākums.”
…
