Nacistu partija tika pasludināta par valsts partiju, bet pārējās partijas tika slēgtas. Pēc prezidenta fon Hindenburga nāves Hitlers apvienoja kanclera un prezidenta amatus un kļuva par vācu reiha fīreru. Nacionālisma ideoloģijas centrā atradās antisemītisms un vadonības principi. Antisemītisms – vēršanās pret ebrejiem – tika saistīta ar rasu teoriju rasismu un kļuva par valsts politiku. Ebrejiem atņēma Vācijas pilsonību, aizliedza strādāt valsts darbā, būt uzņēmējiem vai strādāt savos īpašumos. Ebrejus publiski pazemoja, izslēdza no skolām. Hitlera ārpolitikas svarīgākais mērķis bija atjaunot un vēlāk paplašināt Vācijas valsts jeb Trešā reiha robežas. 1936.gads iezīmēja starptautisko attiecību robežšķirtni – sākās virzība uz jaunu karu Eiropā, teritoriju aneksiju un okupāciju. 1938.gada 12.martā notika Austrijas Republikas aneksija jeb Austrijas anšluss ar sekojošu inkorporāciju Trešā reiha sastāvā. 1939.gada 23.augustā Maskavā tika parakstīts Molotova-Ribentropa pakts, kura svaigākā daļa bija slepenā vienošanās par Austrumeiropas sadalīšanu ietekmes zonās.
…
