Lugu “Jāzeps un viņa brāļi”, kuras pamatā ir Bībeles sižets, Rainis veidojis gan kā humānisma problēmas (kā atbildēt pāridarījumam: ar naidu vai mīlestību, piedošanu vai atriebi) risinātāju, gan savu personisko jūtu paudēju. Nav noslēpums, ka Rainis sevi ir identificējis ar Jāzepa tēlu, bet par brāļiem uzskatījis savus tuviniekus un laikabiedrus. Rainis, tāpat kā Jāzeps, dzīvē ir juties nesaprasts, aizskarts, vientuļš, un, atklājot jūtas ar Jāzepa tēlu, Rainis rāda savas dzīves traģiku: vientulības izjūtu un strīdus sevī: cīņu starp piedošanu un atriebi par pārestību.
Konfliktsituāciju lugā “Jāzeps un viņa brāļi” veido Jāzepa un brāļu domu, uzskatu un pārliecību nesakritība. Brāļi, sekodami tradīcijām un ierastajai kārtībai, ir lopkopji, kas ar lielu atbildību un nopietnību nododas savam darbam, turpretī Jāzeps, atšķirībā no pārējiem, vēlas būt zemnieks:
“Es negribu kļūt gans, ne mūžu vadīt
Ar lopiem kopā piesmakušās kūtīs.
Man tīras rokas būs un baltas drēbes,
Es cietu māju celšu, sēšu kviešus.” *
Lopu kopšanu Jāzeps uzskata par netīru darbu, viņam šķiet pretīga brāļu trulā daba un pašapmierinātība:
“Un ko tie liek? – Kaut lopus truliem dunčiem
Un priecāties, kad kārpās. Tādu tiem,
Kur cirst, lai nemocās. Tie smejas vien.
Man riebj tas amats. Zemi teicu kopt-
Ak, tad nav gala naidam cauras dienas!”…
