Kad Laura piedzima, neviens nesildīja ūdeni ar liepas
smaku un nesmērēja medu uz lūpām, lai, lielai
izaugušajai, tai būtu daudz brūtgānu. Laura bija
piedzimusi pirms laika un svēra nepilnus divus kilogramus. Tas notika Sibīrijā, kur “mīnus piecdesmit ir štrunts, bet mīnus septiņdesmit, vot, tā ir nāve! Izdzīvot ņepoloženo”. Kaut arī ārā bija tikai 50°C sāls, Laurai tāpat nebija paredzēts izdzīvot, jo Mammai, kas pati vēl bija tīrais bērns (nebija ne divdesmit gadu) un kuru vienā naktī, kopā ar māti un mazu brālīti, krievs aizsūtījis vagonos uz Sibīriju, nebija piena krūtīs.…
