-
Pasaules valstu meridiāni
Observatorijai bija liela nozīme astronomijas un navigācijas attīstībā, tāpat tā ir pazīstama kā vieta, caur kuru iet Griničas (nulles) meridiāns. Tā atrodas Griničas parka pakalnā.
Karalisko Griničas observatoriju 1675. gadā dibināja karalis Čārlzs II, lai pilnveidotu navigācijas un kartogrāfijas metodes, pamatakmens tika ielikts 10. augustā.[1] Tajā pašā laikā karalis iedibināja karaliskā astronoma amatu observatorijas vadītājam. Par pirmo karalisko astronomu kļuva Džons Flemsteds. Ēka tika pabeigta 1676. gada vasarā.[2] Londonas gaisa piesārņojuma dēļ 1947. gadā tika pieņemts lēmums pārcelt observatoriju 70 km uz dienvidaustrumiem no Griničas. Pašlaik observatorijas telpās izvietots astronomijas un navigācijas rīku muzejs.
Galvenie faktori, kas ietekmē meridiānu izveidi valstīs, gan savā valstī, gan kopējā meridiāna izveidi ir ģeogrāfiskais valstu stāvoklis kā arī kopējas stāvoklis pasaulē tobrīd. To var ietekmēt pat ar ģeogrāfiju nesaistītas lietas, kaut gan ja gandrīz visi procesi, kas notiek valstī, ir vairāk vai mazāk saistīti ar ģeogrāfiju. Ja runā par pašām valstīm, kuras izveidoja savu sākuma meridiānu nebija tikai lielvalstis, lai gan gandrīz visas lielvalstis izveidojas savus sākuma meridiānus, bet arī politiski vai teoloģiski svarīgu pilsētu centros vai valstu galvas pilsētās.
Pētot valstu sākuma meridiānus, bija visai interesanti, jo nācās saskarties ar dažādiem faktoriem, kas bija visai interesanti. Es sapratu, ka valstis, kuras ir izveidojušas savu meridiānu pārsvarā, ir valstis, kur ģeogrāfiskais novietojums un ģeogrāfiskais stāvoklis ir visai interesants. Un, lai pilnībā izpētītu un saprastu, kā meridiāns radās un kāda ir tā attīstība, sākumā nepieciešam pilnībā iepazīties ar valsts, vai konkrētas pilsētas visām ģeogrāfiskajām īpašībām un vispārējo informāciju, kas saistīta ar šo pilsētu, vai valsti, kurā pilsēta atrodas.
…
Griničas meridiāns ir atskaites meridiāns (garuma līnija), kas iet caur Karalisko Griničas Observatoriju Griničā — Londonas dienvidaustrumos, Lielbritānijā. Ir definēts, ka šeit garums ir 0 grādi. Griničas meridiāns un Zemes pretējā pusē esošais 180° meridiāns sadala Zemi Austrumu puslodē un Rietumu puslodē. Griničas meridiāna garums ir 19 970,32 km. Pašreizējais praktiski izmantotais WGS84 ģeodēziskās sistēmas meridiāns atrodas 100 m austrumos no tūristiem demonstrētā Griničas meridiāna. Atšķirībā no platuma, kurš definēts attiecībā pret konkrētu lielumu — Zemes griešanās asi, garumu nākas definēt pēc pašu cilvēku brīvas izvēles. Kartogrāfijas vēsturē zināmi daudzi mēģinājumi definēt atskaites meridiānu, tomēr mūsdienās par vadošo atzīts tieši Griničas atskaites meridiāns. Griničas meridiānu 1851. gadā definēja sers Džordžs Eirijs (George Airy) un tas tika apstiprināts par starptautisku standartu 1884. gada oktobrī, Vašingtonā, īpašā Starptautiskajā meridiāna konferencē [1].