Ilgu laiku par latviešu pirmo dzejnieku uzskatīja Neredzīgo Indriķi, kura dzejoļu krājums iespiests 1806. gadā. Taču pētījumi latviešu rakstītās literatūras nozarē liecina – pašu latviešu rakstītā dzeja eksistēja jau krietnu laiku pirms Indriķa. Jau 18. gadsimta otrajā pusē ne vienā vien Latvijas vietā zemnieki sacerēja un izplatīja dažādus dzejojumus. To lielākā daļa laika gaitā aizgājusi bojā, bibliotēkās un arhīvos glabājas tikai nedaudzi teksti. Arī rakstītāju vairākums palicis anonīms. Lielā daļā pirmo dzejas darbu izpaužas rakstītāju protests pret toreizējo lielo netaisnību – dzimtbūšanas iekārtu, satraukums un sāpes par zemnieku apspiestību, naids pret apspiedējiem. Vieni no pirmajiem latviešu autoriem – Ķikuļa Jēkabs, Juris Natanaēls Ramanis un Neredzīgais Indriķis. Par šiem trīs cilvēkiem arī centīšos uzrakstīt.
Šis temats likās saistošs ar to, ka arī man līdz šim likās, ka Neredzīgais Indriķis ir pirmais dzejnieks no pašu latviešu vidus. Papētot latviešu literatūras vēsturi 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē uzzināju patiešām interesantas un vērtīgas patiesības.…
