-
Dabas vienkāršības skaistums I.Ābeles stāstos no dienasgrāmatu un ceļojumu aprakstu krājuma "Austrumos no saules un ziemeļos no zemes"
| Nr. | Chapter | Page. |
| 1. | Vienas vasaras laiks | |
| 1.1 | Dabas ietekme uz emocijām | |
| 1.2 | Gadalaika – vasara - raksturīgākās iezīmes | |
| 2. | Sibīrija. Augšbebri | |
| 2.1 | Apkārtējās sabiedrības attieksme pret laika apstākļiem | |
| 2.2 | Cilvēka attieksme pret dabu | |
| 3. | Dagdā | |
| 3.1 | Gadalaiku, dabas parādību pielīdzinājums personāžu raksturiem | |
| 4. | K – esmu | |
| 4.1 | Dabas attēlojums ar mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem | |
| 5. | J.Silinieks par I.Ābeles grāmatu „Austrumos no saules un ziemeļos no zemes” |
Ikviens ir pamanījis to, kā mūsu garastāvokļi sasaucas ar laika apstākļiem aiz loga. Ja līst, esam saguruši un nespējam sakopot domas, nav spēka darboties, jo visa pasaule šķiet esam pelēka un drūma. Ja pūš stiprs ziemeļu vējs, mēs ieraujamies sevī, kļūstam nedaudz agresīvi un pikti, nevēlamies sēdēt uz vietas. Cilvēks ir kā gadalaiks – tas darbojas atbilstoši apkārtesošajiem procesiem un pielāgojas tiem, kļūstot par aukstu vēja brāzmu vai siltu saules staru. Arī I.Ābeles darbā cilvēku emocijas un sajūtas ir cieši saistītas ar apkārtējo pasauli.
22. aprīlis. Pirmdiena - Pavasaris. Aprīlī, daba jau pamodusies, tāpat arī cilvēks sācis jau elpot dziļāk un atgūt spēkus pēc nogurdinošas ziemas. I. Ābele uzdod sev jautājumu – „Vai turpināt izlikties mierīgai?”, kas liecina par ārēju mieru un iekšēju mežonību un trauksmainību, ar kuru tā cīnījusies ziemas mēnešos. Viņasprāt „Laiks ir kā zīda drāna” – tātad vēss, taču patīkams, tāds, kas maigi apņem ķermeni, tam pielāgojoties.
23.aprīlis. Otrā diena. – Kad pats juties slikti, pat lielisks laiks nespēj palīdzēt, tas tikai sabojā garastāvokli vēl vairāk, gluži vai smejoties sejā un izrādot to, ka tikai tev ir slikti šajā dienā, gluži vai spītējot. Šodien, kad meitenei „Mākonis galvā, spiež un žņaudz”, tai nākas vien sēdēt parkā uz baļķīša un „noskatīties, kā šī skaistā, izcili saulainā diena aizripo nebūtībā”, bez jebkādām iespējam to apturēt vai padarīt sliktāku.
24.aprīlis. Trešdiena – beidzot autore rod mieru, esot kopā ar draugiem – Brauni un Ilonu - un viņu suņiem – Nesiju un Peciju. Ejot gar Baltezera malu viņa beidzot attopas, ka „Visapkārt vārās pavasaris” un to, ka arī viņas dzīves spars un spēks viņā ir sācis mutuļot un vārīties.…
„Kas ir dienasgrāmata? Mēģinājums fiksēt nebūtībā aizslīdošu skaistumu”, ar šādiem vārdiem autore I.Ābele izsakās, par šķietami nevērtīgo papīra gabaliņu, kas glabā mūsu emocijas un pagātnes notikumus. Dienasgrāmata viņasprāt ir pavisam parasta balta lapa, melniem burtiem aprakstīta, kura ietver sevī konkrētus faktus par dienas ritējumu un svarīgākajiem notikumiem. Dienasgrāmatu un ceļojumu aprakstu krājums „Austrumos no saules un ziemeļos no zemes” ir īpaša dienasgrāmata. Iespējams, ka pašas autores piedzīvotie notikumi ierakstīti šī krājuma lapaspusēs, iespējams, tikai brīvs fantāzijas lidojums par autores paralēlo dzīvi, bet iespējams, visas cilvēces nepamanīto lietu atspoguļojums, kurš liek tās pamanīt pēc to nosaukšanas īstajā vārdā. Īpaša dienasgrāmata. Laikam jau īpaša tādēļ, ka tajā pirmajā plānā netiek ieceltas iekšējās sajūtas vai nebūtībā aizslīdošās emocijas, bet gan saruna pašam ar sevi, dabas pārmaiņu un skaistuma vērojums. Tik reti dienasgrāmatā ierakstām, cik skaists vakars aiz loga vai cik spirgti no rīta atmodušies putni, ja vien tas neattiecas uz mums. Grāmata mani uzrunāja. Nē, ne tā kā parasti, iekrītot acīs krāsainā vāka vai izmēra dēļ, bet gan ielikta tieši rokās, ar vārdiem „Nu, izlasi! Varbūt iepatiksies”. Atminos, ka šaubīgi pasvārstījusi grāmatu rokās, atšķīru tās pirmo lapaspusi un izlasīju: „Kāpēc ir tā, ka man it kā daudz, daudz jāraksta, bet es daru niekus, sīkas lietas? Jūtos nepilnvērtīga un nelaimīga, tomēr spītīgi turpinu neko nerakstīt. Nav noskaņojuma? Nē. Nav īstās sajūtas.”, tajā pašā brīdī iedomājos par referātu, kas jāraksta literatūrā, par to cik ļoti to negribas darīt, ne tādēļ, ka nebūtu ko rakstīt, bet gan tādēļ, ka nav tās īstās sajūtas, kuru gribas uzlikt uz papīra. Grāmatā bija ieslēpta vismaz viena mana emocija, un ar to arī pietika, lai dotos mājās un izlasītu to līdz pēdējai lapaspusei. Grāmatā aprakstīts, par ceļojumiem, cilvēkiem un sajūtām, bet viskrāšņāk aprakstīta darbības vieta, laika apstākļi, skaņas un krāsas visapkārt. Ikdienā par tām tā neaizdomāsies, taču gribētos gan. Es to vēlējos izdarīt, tādēļ vienkārši rakstīju, par visparastākās dabas vienkāršības skaistumu. Skolotāja - VELGA KALĒJA, Saņemtais vērtējums - 9
