Pirmsskolas vecuma bērnu kognitīvās un fiziskās attīstības īpatnību raksturojums

Kognitīvā attīstība saistās ar izziņas procesu un runas attīstību, ar bērna darbību ar priekšmetiem, kas atbilst vispārpieņemtām funkcijām. No dzimšanas līdz skolas vecumam bērns noiet garu attīstības ceļu, un šinī laika posmā ar bērnu nemitīgi notiek viņa fiziskā pilveidošanās, garīgā izpausme, personības īpašību veidošanās. Pirmsskolas vecumā ir ļoti svarīgi, lai būtu kontakts ar pieaugušajiem, runas, domāšanas, uzmanības un atmiņas attīstības procesā.
Ievērojamais šveiciešu psihologs Ž. Piažē bērnu kognitīvo attīstību saista ar intelektu, domāšanu, kas 4 – 7 gadu vecumā norisinās kā pāreja no atdarināšanas un refleksijas uz loģisko spriestspēju. Zināšanas turpina veidoties vienotos uztveres tēlos, iekšējās kognitatīvās shēmās. Ž. Piažē ir izdalījis vairākus kognitīvās psihes mehānismus :
operācija
asimilācija
akomodācija
Bērna attīstība notiek nevienmērīgi – katrā vecumposmā ir kāda atsevišķa organisma sistēmu, funkciju, psihisko procesu un personības iezīmju attīstība, kas novērojama spilgtāk.
Ž. Piažē ir izdalījis 4 kognitivās attīstības stadijas :
1 ) sensomotorā – no dzimšanas līdz 1,5 gadiem,
2 ) pirmsoperacionālā – no 1,5 gadiem līdz 7 gadiem,
3 ) konkrēto operāciju stadija – no 7 līdz 12 gadiem,
4 ) formālo operāciju stadija – no 12 gadiem.
Pirmsskolas vecuma bērnu kognitīvā attīstība atbilst pirmsoperacionālajai stadijai. Tās raksturīgākās pazīmes – galvenā ir simbolu izmantošana, tai skaitā vārdu kā simbolu apguve. Vispirms simbolus apgūst atdarināšanas procesā, veido darbības, kuras iepazinis pagātnē un pieredzē. Simbolus iegūst arī lomu un priekšmetu rotaļās. Viens no simbolu apguves paņēmieniem ir apgūt spēju uz ķādu lietu vienlaicīgi paskatīties no vairākiem redzesleņķiem. Veicot eksperimentu, Ž. Piažē secināja, ka pirmsskolas vecumā bērni spēj izdalīt tikai vienu – galveno pazīmi – no vairākām.
Bērns uztveres tēlā redz tieši to, kas viņam ir būtisks. Bērni mācās veidot lietu kopsakarības – pazīt lietas un situācijas pēc to galvenajām pazīmēm. Jo bērns ir vecāks, jo labāk viņš spēj izdalīt priekšmeta galvenās pazīmes no ne tik svarīgām.
Īpaši pirmsskolas vecumā ir jāattīsta redzes uztvere. 4 gadu vecumā bērnam jāprot pamatkrāsas, bet 5 gadu vecumā – jāatšķir vienas krāsas nianses.
Runājot par priekšmeta formu uztveri, bērns mācās salīdzināt viena priekšmeta īpašības ar cita priekšmeta īpašībām. Bērni priekšmeta formu uztveri apgūst ar paraugu palīdzību. Sešu gadu vecumā bērni jau izšķir formas, piemēram, aplis- līdzīgs ritenim, taisnstūris- logam.

…