Latvijas Republikā pensiju sistēmas reforma aizsākās 1995.gadā, kad Saeima atbalstīja Pensiju reformas koncepciju. Reformas nepieciešamību noteica trīs galvenie faktori:
vecā sistēma neatbilda tirgus ekonomikas apstākļiem;
cilvēki nebija ieinteresēti maksāt nodokļus, jo pensijas apmērs nebija atkarīgs no iemaksu apjoma;
strauja sabiedrības novecošanās un zems pensionēšanās vecums.
Pensiju reformas mērķis:
izveidot pensiju sistēmu, kuras pamatā ir katra ieinteresētība vecumdienu nodrošināšanā (pensijas lielums ir atkarīgs no veikto sociālās apdrošināšanas iemaksu apjoma);
izveidot efektīvi administrējamu finansēšanas sistēmu, nododot izdevumu un uzkrājumu administrēšanu autonomas struktūras – Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pārziņā;
pakāpeniski palielināt pensionēšanās vecumu, lai nodrošinātu algota darba darītāju un nestrādājošo (pensionāru) skaitliskās attiecības samazināšanos;
izveidot pensiju sistēmas 3 līmeņus, kas sadalītu valsts un ikviena cilvēka atbildību par vecumdienu nodrošinājumu un samazinātu sociālās apdrošināšanas sistēmas slodzi;
nodrošināt pensiju uzkrājumu investēšanu tautsaimniecībā, tā attīstot finansu un kapitāla tirgu un stimulējot valsts ekonomisko attīstību.…
