Ar papīra izgatavošanu 12.g.s vidū Spāniju iepazīstināja no Ķīnas atbraukušie arābu un ebreju tirgotāji. Papīra ražošanai kā izejvielas izmantoja kokvilnu, salmus un koksni. Ūdenī šīs izejvielas sajauca viendabīgā masā. Sākotnēji izejvielu sasmalcināšana bija roku darbs, bet jau 13.gs. Itālijā to paveica ūdensdzirnavas. 1454. gadā vācu pilsētā Maincā Johans Gūtenbergs izgudroja iespiedmašīnu. Viņš izlēja metāla burtstabiņus (burtus), kurus varēja izmantot atkārtoti. No tiem izveidoja vārdus un teikumus spoguļattēlā, pēc tam salikto tekstu apzieda ar tinti un ar iespiedmašīnu iespieda uz papīra loksnes. Šādā veidā grāmatas iespieda līdz 19.gadsimtam.
Šie ieroči sākotnēji bija nelieli. Tos izgatavoja no čuguna vai bronzas, un iedarbība galvenokārt bija ne tik daudz šāviena precizitātē, cik to radītajā troksnī. Sākumā šāva ar akmens, vēlāk dzelzs vai svina lodēm. Lielas pārmaiņas sākās līdz ar šaujampulvera izmantošanu. To aizdedzināja ar gruzdošu sērkociņu, vēlāk- ar degli.
…
