-
Latvijas Republikas fiskālās politikas tendences pēdējos trijos gados
2011 - 2015 years
| Nr. | Chapter | Page. |
| Fiskālās politikas būtība | 1 | |
| Stimulējošā fiskālā politika | 4 | |
| Ierobežojošā fiskālā politika | 5 | |
| Fiskālās politikas tendences | 6 | |
| Ekonomikas attīstība | 7 | |
| Prioritārās nozares | 8 | |
| Riska faktors | 9 | |
| Nodokļu politika | 9 | |
| Fiskālā disciplīna un budžeta plānošana | 10 | |
| Valsts sektora efektivitāte | 11 | |
| Izmantojamo avotu saraksts | 12 |
Fiskālā politika ir valsts izdevumu un nodokļu sistēmas izmantošana ar mērķi nodrošināt makroekonomisko stabilitāti valstī.
Fiskālās politikas instrumenti:
• Valsts izdevumi sabiedrisko preču un pakalpojumu iegādei;
• Transfertmaksājumi;
• Nodokļu likmes.
Fiskālās politikas veidi:
• Apzināta jeb diskrecionāra politika, kas iedalās:
Stimulējošā fiskālā politikā;
Ierobežojošā fiskālā politikā;
• Automātiskā jeb nediskrecionārā fiskālā politika.
Diskrecionārā fiskālā politika vajadzīga, lai:
• Mainītu nacionālas ražošanas un nodarbinātības līmeni;
• Kontrolētu inflācijas tempu;
• Stimulētu vai bremzētu ekonomikas izaugsmi, tādejādi panākot makroekonomikas stabilitātes nodrošināšanu valstī.
Nediskrecionārā fiskālā politika tiek īstenota automātiski, ar iekšējiem stabilizatoriem. Tie ir tādi mehānismi ekonomikā (bezdarbnieku pabalsti, progresīvas nodokļu likmes u.c.), kuri reaģē uz reālā IKP izmaiņām un ietekmē kopējo pieprasījumu.…
Fiskālā politika ir valsts izdevumu un nodokļu sistēmas izmantošana ar mērķi nodrošināt makroekonomisko stabilitāti valstī. Fiskālās politikas instrumenti: • Valsts izdevumi sabiedrisko preču un pakalpojumu iegādei; • Transfertmaksājumi; • Nodokļu likmes. Fiskālās politikas veidi: • Apzināta jeb diskrecionāra politika, kas iedalās: Stimulējošā fiskālā politikā; Ierobežojošā fiskālā politikā; • Automātiskā jeb nediskrecionārā fiskālā politika. Diskrecionārā fiskālā politika vajadzīga, lai: • Mainītu nacionālas ražošanas un nodarbinātības līmeni; • Kontrolētu inflācijas tempu; • Stimulētu vai bremzētu ekonomikas izaugsmi, tādejādi panākot makroekonomikas stabilitātes nodrošināšanu valstī.
