Atoma uzbūve
Atoms (grieķu άτομον 'nedalāms') ir mazākā vielas sastāvdaļa, kas saglabā vielas ķīmiskās īpašības. Atomi veido matēriju mums visapkārt.
Atoma vēsture
Pēc Ernesta Rezenforda eksperimentiem, 1919. gadā atklājās, ka atoma centrā ir pozitīvi lādēta daļiņa, kuru viņš nosauca par protonu. 1932. gadā krievu pētnieks Dmitrijs Ivaņenko un vācu zinātnieks Verners Heizenbergs izvirzīja hipotēzi, ka atoma kodols sastāv no divu veidu daļiņām, no protona un neitrona, ko vienkopus sauc par nuklonu (latīņu valodā nucleus nozīmē kodols). Šī hipotēze attaisnojās un izrādījās patiesa. Tā kā jau tika minēts, ka elektroni ir daudz vieglāki nekā nukloni, tad var teikt, ka praktiski visa atoma masa koncentrējas kodolā. Kodolam attiecībā pret pašu atomu ir ļoti sīks izmērs: atoma diametrs ir 10 − 10m, bet kodola diametrs ir tikai 10 − 15m. Šis fakts pierāda, ka kodols ir ārkārtīgi blīvs.…
