Andrejs Pumpurs dzimis 1841. gada 22. septembrī Lieljumpravas pagasta “Meža Ķeirānos”. Viņš pabeidza Lielvārdes draudzes skolu, bet materiālo apstākļu dēļ macības turpināt nevarēja. Pumpurs strādāja dažādus muižas darbus kopā ar tēvu, tad no 1858. gada viņš bija mērnieka palīgs Piebalgā. Tur viņš iepazinās ar brāļiem Kaudzītēm, A.Stērsti un J.Jurjānu. Pumpurs daudz lasīja un vēroja apkārtējo ļaužu dzīvi, kā arī iepazinās ar tā laika progresīvajām idejām. Šajā laikā A.Pumpurs sāka pievērsties rakstniecībai. Pirmais dzejolis tika publicēts 1869. gadā “Baltijas Vēstnesī”, bet daži viņa dzejoļi bija jau plaši pazīstami tautā, piemēram, populārais Stāsti manim, Daugaviņa (1867). Piebalgā sarakstīti gandrīz visi labākie, sabiedriski nozīmīgākie dzejoļi: Austrums, Sapnis, Bārenīte, Tautai, Daugava. Ar savu dzeju Pumpurs cīnījās pae latviešu tautas pašapziņas celšanu, par apziņas modināšanu, viņa darbi pauda spēcīgas tēvzemes mīlestības jūtas.…
