Vārds pseidonīms ir cēlies no sengriķu vārda pseudōnymos, kas tulkojumā nozīmē – tāds, kam ir izdomāts vārds (grieķu val. Pseudos – nepareizs un onyma – vārds).
Pseidonīms ir izdomāts, pieņemts vārds un uzvārds, ko īstā vārda un uzvārda vietā lieto rakstnieki, žurnālisti, aktieri un slepeno dienestu darbinieki. Visbiežāk mēs sastopamies ar rakstniekiem, kuri ir pieņēmuši pseidonīmus. Iemesli tam var būt dažādi:
• Lai slēptu no lasītājiem savu īsto vārdu;
• Lai dzejai nelabskanīgu, pārāk prozaisku vārdu nomainītu pret labskanīgāku;
• Vai visbiežāk – acīs krītošāku, kā to izdarīja Elza Rozenverga, pieņemdama sengrieķu slavenās hetēras Aspazijas vārdu.
Nereti dzejnieki pseidonīmus pieņem par savu īsto vārdu, kā, piemēram, to izdarīja Vilis Lejnieks, arī pasē mainot savu uzvārdu uz Vilis Plūdonis, Arvīds Peine uz Jānis Sudrabkalns.
…
