Dubultās rezidences kompānijas nodokļu režīmi

SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Pamatojoties uz diplomdarbā izklāstīto tematu, to raksturojumu, kas ir balstīts uz darbā apskatītajiem teorētiskajiem, analītiskajiem un praktiskajiem aspektiem, darba autore ir nonākusi pie sekojošiem secinājumiem:
1. UIN nodoklim ir neatsverama daļa valstu nodokļu politikā, ar ko rēķinās gan uzņēmēji, gan valsts. Uzņēmēji dod priekšroku pēc iespējas mazākai UIN likmei, bet valsts rūpējas par to, lai tā būtu proporcionāla, un nodoklis tiktu maksāts ar nolūku papildināt valsts kasi.
2. Valstīm sadarbojoties rodas dubultās nodokļu aplikšanas problēma, kas tiek risināta valstīm noslēdzot divpusējas vai daudzpusējas konvencijas, kuru uzdevumi ir sekojoši:
a) dubultās nodokļu aplikšanas novēršana;
b) izvairīšanas no nodokļu nomaksas novēršana;
c) nodokļu aplikšanas tiesību sadalīšana starp valstīm-līgumslēdzējām;
d) diskriminācijas nepieļaušana.
3. Konvencijas nosaka dubultās nodokļu aplikšanas novēršanas dažas metodes:
a) atbrīvošanas metode, saskaņā ar kuru viena no valstīm-līgumslēdzējām neapliek ar ienākuma nodokli to subjektu, kas jau tika aplikts otrajā valstī;
b) nodokļu summas samazinājuma jeb kredīta metode, kuras gadījumā valsts neatbrīvo nodokļu maksātāju no nodokļiem, kā pirmajā metodē, bet no sākuma aprēķina visus maksājamos nodokļus saskaņā ar valsts nacionālo likumdošanu, un pēc tam atskaita to nodokļa summu, kas jau bija samaksāta otrajā valstī-līgumslēdzējā.
Latvijas noslēgtajās konvencijās biežāk tiek piemērota kredīta metode un tās modifikācijas.
4. Ārzonu uzņēmumi ir populāri un kāpina savu popularitāti un iespējas to izmantošanā. Jau tagad ārzonu uzņēmumus izmanto dažādās jomās – tās ir starptautiskā tirdzniecība, profesionālie un aģentu pakalpojumi, bankas, investīciju un finanšu fondi, apdrošināšanas pakalpojumi, nekustamā un intelektuālā īpašuma pārvaldīšana, kuģa pārvaldīšana un kravu pārvadājumi. Popularizējot ārzonu uzņēmumus, to izmantošanas jomas var tikt iespaidīgi paplašinātas.
5. Latvijā UIN likme ir viena no zemākajām, tomēr Latvijas uzņēmējam mūsu valsts uzņēmējdarbības vide vēl arvien liekas nepievilcīga investīcijām, nelabvēlīga uzņēmumu attīstībai un nerada stimulu kapitālieguldījumiem. Līdz ar to, valsts kase ik gadu zaudē desmitiem tūkstošus, kas varētu turp nonākt, ja kārtējais uzņēmējs izvēlētos piereģistrēt savu uzņēmumu Latvijā.

Izanalizējot iegūtos secinājumus, darba autore iesaka dažus priekšlikumus, kas varētu padarīt uzņēmējdarbības vidi Latvijā pievilcīgāku. Un tie varētu būt:
1. Ieviest nodokļu „brīvdienas” jaundibināmiem uzņēmumiem.
2. Samazināt ar nodokli apliekamo ienākumu par summu, kas ir reinvestēta uzņēmuma attīstībā.
3. Samazināt ar nodokli apliekamo ienākumu par konkrētu summu, ja uzņēmums rada jaunas darba vietas un taksācijas laikā tās nelikvidē, rīko mācību prakses iespējas uzņēmumā.
4. Valsts ieņēmumu dienestam ik gadu gatavot un publicēt statistiku par to, kurās valstīs reģistrē savus uzņēmumus Latvijas uzņēmēji, lai varētu izanalizēt nodokļu politikas atšķirības starp valstīm, un uz tās bāzes radīt labvēlīgākus apstākļus mūsu uzņēmējiem.
5. Izskaust bieži vērojamus grozījumus un labojumus nodokļu likumos, mainīgo un diskriminējošo nodokļu aprēķināšanas un samaksas mehānismu, lai sekmētu investīciju ieplūšanu Latvijā.

…