Lai iespējami pilnīgāk izprastu pirmsskolnieka sensorās attīstības pedagoģiski psiholoģisko pamatojumu, ir labi jāorientējas vēsturiskajā pedagogu un psihologu skatījumā uz bērna attīstību caur viņa sajūtu pasauli.
Jau senie grieķi izšķīra piecus sajūtu orgānus – redzi, dzirdi, tausti, ožu un garšu. Šajos sajūtu orgānos radušās sajūtas ir pirmais psihes izziņas process cilvēka dzīvē, ar kura palīdzību tiek saņemta pati elementārākā informācija no ārējās un iekšējās pasaules.[11.]
Viduslaikos dzīvojošais Lorenco Valla jau toreiz formulējis savu spriedumu par sajūtu apjomu, nozīmīgumu un lietderību, izsaucoties „ O, ja cilvēkam būtu nevis pieci, bet piecdesmit vai piecsimt sajūtu orgānu!”[6.139.]
Viens no pirmajiem pedagogiem, kas uz bērna audzināšanu skatās no viņa attīstības iespēju posmiem, radot īpašu – četru pakāpju tautas izglītības sistēmu, ir čehs Jans Amoss Komenskis (1592-1670). Savā pedagoģiskajā darbībā viņš lielu uzmanību ir pievērsis bērnu attīstībai un audzināšanai, audzināšanas pakāpēm tautas izglītības sistēmā, to saturam un būtībai.. īpaši savos pedagoģiskajos darbos norādot, kādā virzienā būtu jāstrādā bērna maņu (sajūtu) orgānu – jutekļu attīstībai attiecīgajās tautas izglītības sistēmas pakāpēs.[11.]…
