Pavasarī, manā ainavā, ir skaisti gan vakari, gan rīti. Rītos es ceļos kopā ar saviem bērziem un upi, lai sagaidītu, kad pirmie putni sāks savu dziesmu. Dienā manā piekalnītē strādā bites. Mana upe uz savas muguras vizina gulbju pāri. Vakarā riet saule. Mēs visi viņu dodamies pavadīt. Saule atvadās no mums kaisīdama upē sarkanus un oranžus dimantu putekļus. Un tad iestājas miers, apklust putni un bites dodas pie miera. Bērzi ņem zaļos diegus un turpina šūt villaines, lai no rīta atkal mani pārsteigtu.
Mana ainava ir visskaistākā. Kā maza karaļvalsts. …
