-
Vērtības viduslaikos
Zemnieku vērtības/kultūrvaroņi viduslaikos
Galvenā vērtība bija sava zeme un zemnieku kopiena.
Par zemnieku iecienītiem kultūrvaroņiem nav ziņu, bet iespējams, ka tie bija seno mītu varoņi.
Pilsētnieku, amatnieku, tirgotāju vērtības viduslaikos.
Lielākā vērtība bija zināšanas.
Tās bija nepieciešamas, lai gatavotu dažādus priekšmetus, brauktu tirdzniecības braucienos, aprēķinātu ienākumus un izdevumus. Pilsētu atdzimšana Rietumeiropā 11.-12.gs. ir saistīta ar veselu virkni izgudrojumu. Ap 1088.gadu radās Boloņas universitāte- pirmā augstskola Eiropā.
…
Viduslaiku sākumā Romas impērija sadalījās Austrumromas impērijā un Rietumromas impērijā. Impērijas bija vājas, tāpēc to teritorijās ienāca barbaru tautas. Barbari 476.gadā gāza Rietumromas imperatoru un tur veidojās valstis. Šeit nostiprinājās Romas katoļu baznīca ar Pāvestu priekšgalā, bet austrumos radās pareizticīgo baznīca , kuru vadīja patriarhs. Rietumu valstis nostiprinājās, bet Bizantijai uzbruka musulmaņi, tāpēc tā pamazām gāja bojā. Pretišķīgie principi-priekšstats par to, ka pasaulē ir cildenais, garīgais( pneuma-gars) un piezemētais, miesīgais (karnina- latīņu val.) Izvēle starp labo un ļauno- Origena mācība par ļaunuma cēloni, kas ir “Dieva nezināšana” . Talanti- gregorisko korāļu dziedāšanai mūkiem bija nepieciešams Dieva dots talants, kā arī bruņiniekiem bija nepieciešams raksturs u.c. amatam nepieciešamās īpašības. Debesu valstība-viduslaikos uzskatīja, ka cilvēkam ir īpašs stāvoklis: viņam vienīgajam no radībām ir dvēsele, kura eksistē kā patstāvīga garīgā realitāte. Ticība, Dieva bijāšanās, mīlestība, cerība. Brīvā griba- jo uzskatīja, ka tieši cilvēka pretdarbība izpaužas kā pasaules ļaunuma cēlonis.
