Neraugoties uz abu jomu nesamērojamību – psiholoģiju un mākslu – manuprāt tās ir visciešākajā veidā saistītas. Māksla savā izpildījumā ir psiholoģiska darbība, jo, tāpat kā jebkura cilvēka darbība, kas izriet no psihiskās motivācijas, ir psiholoģijas objekts. Tikai jāatceras tas, ka, ja iet runa par psiholoģijas attiecībām ar mākslu, tad tas attiecas tikai par to mākslas daļu, kuru ir iespējams pakļaut psiholoģiskai interpretācijai.
Ir darbi – dzeja un vienlīdz arī proza – kuri pilnībā rodas no autora nodoma un lēmuma sasniegt vienu vai otru iedarbi. Šajā gadījumā autors pakļauj materiālu noteikti virzītai un apzinātai apstrādei: Vienā vietā viņš kaut ko pieliek un citā – atkal atņem, vienu efektu uzsver, bet citu – mīkstina, kādā vietā uzliek vienu krāsu, bet kādā citā vietā – citu, visrūpīgākajā veidā apsverot iespējamo iedarbi un pastāvīgi ievērojot daiļās formas un stila likumus. …
