Īsi, bet nevaru nepieminēt arī par Japānas bruņniecību. Šeit karotāju kārta tika dēvēta par samurajiem, viņiem piederēja zeme, vara pār zemniekiem. Imperatoru vara vājinājās, viņi dzīvoja slēgtā pilsētā. Tieši tādēļ 12.gs. augstākā vara pārgāja karavadoņa, kuru dēvēja par sjogunu, rokās. Imperatori varbūt bija attēloti kā valdnieki, bet reālie valdnieki turpmākos gadus bija tieši sjoguni.
Kopumā tieši šīs četras lietas es uzskatu par raksturīgākajām, jo valdnieki, reliģija, sasniegumi – manuprāt, tas ir raksturīgākais jebkuras valsts vēsturē un Japāna nav izņēmums. Vienīgi Japānai tas viss krasi atšķiras no mums zināmām Eiropas valstīm.
…
