SPPA bibliotēkas prakse

Nesen iznākušajā grāmatā „Interjers” (Irbīte A., Bāliņa A.) sniegti profesionāli ieteikumi interjera veidošanā, kas palīdzēs gan profesionāļiem, gan cilvēkiem, kas ar interjera iekārtošanu saskaras pirmo reizi.
Iekštelpa kļuvusi par ļoti nozīmīgu mūsu dzīves sastāvdaļu. Pilsētu iedzīvotāji arvien ilgāku laiku atrodas ārpus savām mājvietām, mājas kā dzīves centrs zaudē savu nozīmi, jo darbavieta, kafejnīca, sporta zāle, banka, stacija, lidosta kļūst par ikdienas sastāvdaļu. Apkārtne ietekmē mūsu garastāvokli, darbspējas, ļauj justies komfortabli vai arī nomāc, kaitina, traucē koncentrēties.[1;7.]
Grāmatas noformējums un tajā ievietotie attēli padara tajā esošo informāciju viegli uztveramu, noformējumam izmantotas Latvijas dizaineru oriģināldarbu fotogrāfijas, Latvijas ražotāju piedāvājumi, dizaina klasika un dažādi zīmējumi, telpu plānojumu varianti.
Grāmatā autores stāsta kā panākt materiālu, formu un dekoratīvo akcentu apvienojumu vienotā ansamblī. Tiek raksturoti interjera tapšanas posmi: projektēšanas un iekārtošanas principi, interjera uzbūves pamatfaktori, formas, materiāli, konstrukcijas, telpas uztvere u.t.t. Pielikumā ir ergonomika, shēmas un izmēri, kas padara telpas izplānošanu vienkāršu.
Kubisms Latvijā ir salīdzinoši maz pamanīts un par to tiek maz runāts. Rakstu par kubismu, lai iegūtu vismaz īsu un virspusēju informāciju par šo mākslas stilu, jo ikdienas dzīvē daudzi ar to nesaskaras, un līdz ar to nemaz nenojauš par kubisma eksistenci Latvijas mākslā.

Kubisms pasaulē

20. gadsimta sākumu, laika posmu pirms Pirmā pasaules kara, raksturoja līdz tam neredzēta mākslas virzienu daudzveidība. Radās tādi virzieni kā fovisms, ekspresionisms, agrīnais abstrakcionisms, futūrisms, kubisms, primitīvisms, reālisms u.c. Visizteiktāk pārmaiņas bija vērojamas Francijā, jo Parīze vēl arvien bija saglabājusi savu vadošo lomu Eiropas mākslā. Jauno mākslinieku vidū, kas ieradās Parīzē šī kultūras centra slavas dēļ, bija franču gleznotāji A. Matiss, A. Derēns, M. Vlaminks, A. Markē, no Spānijas atbrauca P. Pikaso, no Itālijas – A. Modiljāni, no Krievijas – M. Šagāls, H. Sutins un daudzi citi, kas visi kopā veidoja tā saucamo Parīzes skolu. Radās visdažādākie mākslinieku grupējumi, no kuriem daļa turpināja akadēmiskās tradīcijas, citi centās ienest jaunu elpu klasiskajā reālismā, bet vēl citi vēlējās panākt pilnīgu reālisma virziena pārveidošanu, tā radot pavisam jaunus mākslas virzienus. Ikkatrs jaunais virziens tika definēts kā "nākotnes māksla", tomēr to uzplaukuma periods parasti ilga samērā īsu laika posmu.
Kubisms visagrāk un visā pilnībā attīstījās Parīzes avangarda ietvaros laikā no 1907. – 1914. gadam un turpinājās līdz pat 20. gs. vidum. Kubisma radītāji bija spāniešu izcelsmes mākslinieks Pablo Pikaso un franču gleznotājs Žoržs Braks, vēlāk viņiem pievienojās spānietis Huans Griss, Albērs Glēzs, Žans Mecenžē, Fernāns Ležē, Rožē de Lafrenē, Anrī Lefokonjē, Robērs Delonē, Fransiss Pikabija un citi. No 1911. gada Parīzes izstādēs sāka piedalīties arī kubisti tēlnieki – Reimons Dišāns-Vijons, Anrī Lorāns, Aleksandrs Arhipenko, Žaks Lipšics.

Kubisms Latvijā

Kubisms, kuru radīja latīņu tautu tradīcijas, Latviešiem izrādījās tuvāks nekā vācu ekspresionisms; tā nebija tikai reakcija uz vēsturiski uzspiesto ģermāņu masu kultūras ietekmi. Pievēršanās kubismam notika pilnīgi apzināti, taču virziena nozīme īsti tika saprasta tikai Parīzē, redzot oriģinālus. Latviešu klasiskā modernisma, it īpaši kubisma, parādības ir cieši saistītas ar Rīgas mākslinieku grupas vārdu. Tajā bez 1919. gadā dibinātās Ekspresionistu grupas biedriem – Jēkabs Kazaka, Oto Skulmes, Niklāva Strunkes, Konrāda Urbāna un Valdemāra Tones darbojās arī Aleksandra Beļcova, Jānis Cielavs, Ģederts Eliass, Jānis Liepiņš, Emīls Melderis, Marta Skulme, Uga Skulme, Leo Svemps un Erasts Šveics, bet pavisam īslaicīgi – Eduards Lindbergs un Sigismunds Vidbergs. Kubisma ģeometrizācija piesaistīja arī Ludolfu Libertu, Teodoru Zaļkalnu un Kārli Zāli; tātad dziļāka interese par modernisma virzieniem izraisījās tikai nelielai mākslinieku daļai, taču zīmīgi, ka tās visas bija tiešām spilgtas radošas personības. …