Drupieži sastāv no mehāniski pārvietotām un nogulsnētām daļiņām. Drupieži ir viena no trim galvenajām nogulumiežu ģenētiskajām grupām (pārējās divas ir hemogēnie un organogēnie nogulumieži).
Drupieži atšķiras no hemogēnajiem nogulumiežiem, kas ir veidojušies, dažādiem savienojumiem izgulsnējoties no ūdens, kur tie atradās koloidālajos vai īstenajos šķīdumos. Drupieži atšķiras arī no organogēnajiem nogulumiežiem, kas ir bojāgājušo organismu skeletu un citu atlieku sakopojumi, vai arī ir veidojušies organismu darbības rezultātā. Sinonīmi vārdam “drupieži” ir klastiskie ieži jeb terigēnie ieži.
Kā jau minēts šī kursa ievaddaļā, mēs apskatīsim nogulumiežus atbilstoši to klasifikācijai pēc sastāva. Drupieži ir vienīgais izņēmums (tā ir ģenētiska grupa), un atsevišķi to apskatām sakarā ar daudzveidīgo sastāvu, kam ir maz kopīga ar citām nogulumiežu grupām.
Drupieži ir visizplatītākie nogulumieži. Tos klasificē pēc graudu izmēriem, minerālā sastāva un tekstūrām. Svarīgākās nogulumiežu tekstūras jau tika aplūkotas, tādēļ apskatīsim drupiežu klasifikāciju pēc graudu izmēriem, vienlaikus raksturojot arī galvenās grupas, ko izdala pēc sastāva. …
