Ja es sevi iedomātos, piemēram, Kristīnes vietā, es beigās, tomēr noturētu savu solījumu mammai „Edgaru neprecēt”, jo es uzskatu, ka mīlestība bez cieņas un bez spējas novērtēt vairs nav tik vērtīga. Galvenais, lai cilvēka attieksme ir laba, lai ir cieņa, un tad jau arī mīlestība var parādīties. Tāds nu ir mans neliels domu sakopojums par šo tēmu. Manuprāt, šo domu Rūdolfs Blaumanis arī apslēpa savos vārdos, šo domu viņš apslēpa arī savos darbos. Es no visas sirds katram cilvēkam novēlu sasniegt to, ko tiešām vēlas, neskriet pa priekšu vilcienam, visu darīt apdomāti un bez steigas, jo tikai tad, manuprāt, var sasniegt savu mērķi. Galvenais, protams, ir lai visu šo dzīves ceļu mums blakus ir pareizi cilvēki, kuri novērtē mūs kā cilvēku, kuri atbalsta mūs, kad tas ir nepieciešams, kuriem mēs varam uzticēt savus vērtīgākos noslēpumus, kuri mums palīdzēs piecelties, kad mums kaut kas nesanāk un atkal norādīt pareizo virzienu - uz priekšu.…
