’’ Vecāku bezatbildībai ļoti dramatiskas sekas Stenders uzsvēra stāstā ‘’Nelaime’’, kur bērni atstāti vieni mājās iedvesmojoties no vecākiem, kas cūku bija kāvuši galdam, nokauj brālīti, paši sabīstas, slēpjas krāsnī. Tēvs pārnāk mājās un nezinādams, ka bērni krāsnī, to aizkurina. Tad ierauga zīdaini nokautu un saprotot, ka bērni sadeguši, pakarās. Māte, to visu ieraudzīdama,ielec āliņģī un noslīkst. Kur gan vēl dramatiskāks iznākums sliktai audzināšanai? Šādi Stenders izteiksmīgi pievērš uzmanību, tieši pārspīlējot.
Šādi un vēl daudzos veidos un stāstos Stenders stāsta par tikumību. Viņš raksta tos spilgti un rupji, lai domu saprastu ikviens lasītājs. Dažas tēmas, kas, iespējams, autoram likušās nozīmīgākas un aktuālākas tajā laikā, viņš uzsver vairāk un par tām stāsta vairāk savos stāstos un pasakās, spilgti attēlojot gan sekas negatīvai rīcībai, gan vēlamos rezultātus pozitīvai darbībai. Daudzas no tēmām ir aktuālas vēl mūsdienās un problēmas nav mainījušās, kaut mūsdienu pasaulē cilvēki sekas labi apzinās. Šādi stāsti un pasakas varētu vēl ietekmēt tikai bērnus, kas vēl nav saskārušies ar daudzām dzīves situācijām.
Man patika, ka Stenders ne tikai stāstīja par negatīvajām sekām, bet centās parādīt arī pozitīvas rīcības rezultātus, iedvesmot cilvēkus rīkoties tieši tā un nepadoties kārdinājumam uz sliktu vai slinkumu. Un arī tas, ka Stenders uzsver to, ka cilvēkiem jādomā, jaizglītojas. Viņa cerība uz latviešu vēlmi izglītoties ir piepildījusies.
Un var piekrist viņa teiktajam -’’Ne cilts, bet prāts un tikums ir cilvēces vērtība.’’
Šādi Stenders izglītojis daudzus latviešus un pastāstījis tiem vai vismaz atgādinājis par tikumisku rīcību.
…
