1876. gadā Nikolas Otto izgudroja iekšējo iekšdedzes dzinēju.
1861. gadā viņš ar savu draugu Eiženu Langenu patentēja divu taktu iekšdedzes dzinēju. Tajā pašā gadā Otto izgudroja arī četru taktu dzinēju. Sešus gadus vēlāk, viņš un Aleksandrs Grehams Bells, telefona izgudrotājs, saņēma goda doktora grādus no Vurcburgas Universitātes par viņu darbu.
Vācu inženieris Rūdolfs Dīzelis 1897. gadā uzbūvēja iekšdedzes motoru, kas darbojās ar petroleju (tajā nebija aizdedzes sveces). Degmaisījuma aizdegšanās notika, tam sakarstot līdz augstai temperatūrai saspiešanas rezultātā. Šādus motorus nosauca par dīzeļmotoriem. Tiem ir vairākas priekšrocības – lētāka degviela, augstāks lietderības koeficients.
1680. gadā Vācu fiziķis Kristians Higens uzskicē iekšdedzes dzinēju, kas pildīts ar šaujampulveri.…
