Pirmo reizi lasot Aspazijas dzejoļu krājumu „Izplestie spārni”, mēs domājām, ka galvenā tēma šajos dzejoļos ir cilvēka dzīve, kas atklājas dažādu simbolu un salīdzinājumu veidā. Mēs arī darba nosaukumu saistījām ar dzīvi, jo izplestie spārni varētu simbolizēt cilvēku, kas atradis savu vietu pasaulē, jo, ja cilvēks nebūtu to izdarījis, viņš nebūtu atbrīvots un laimīgs, bet gan noslēdzies sevī, it kā sakļāvis spārnus. Vēlreiz pārlasot dzejoļus, mūsuprāt, mums izdevās izprast to patieso jēgu, jo tie nav attiecināti uz viena cilvēka dzīvi, bet uz visu latviešu tautu un tās likteni kopumā.
Krājums izdots 1920. gadā, kad Aspazija bija 55 gadus veca. Tajā apkopoti iepriekš sarakstīti dzejoļi. Secinām to, ka šie dzejoļi rakstīti Aspazijas pusmūžā. Krājums sadalīts 7 apakšnodaļās.…
