-
19.gadsimta filosofija - jauns pasaules uzskats
Viena no izplatītākajām Nīčes filozofijas interpretācijām izšķir piecus jēdzienus, kuri caurauž viņa darbus un tie ir :Dieva nāve; pārcilvēks; varas griba; mūžīgā atgriešanās; apolloniskais un dionīsiskais.[7] Autors uzskata, ka Nīčes sludinājumi vairoja 19.gadsimta cilvēkos ticību sev. Cilvēki centās pārkāpt sev pāri un nepaļauties uz kaut kādām pieņemtām atziņām, jo mēs katrs kā individuāls cilvēks ar savu gribasspēku varam izdarīt ļoti daudz. Galvenais ir pārvarēt sevi un pārvarēt arī savus aizspriedumus.
Nobeigumā autors var secināt, ka tēze par to, ka 19.gadsimta filozofija bija jauns pasaules uzskata sākums ir pilnībā apstiprināta ar trijiem izvirzītajiem argumentiem. Lasot šo filozofu citātus, idejas un uzskatus tie liek patiešām aizdomāties par cilvēka nozīmi, darbību pareizību un uzskatiem. Cilvēkiem radās vēlēšanās pašiem kaut ko domāt un radīt, jo prāts bija pats svarīgākais. Pat 21.gadsimta cilvēkam būtu vairāk jāpadomā par šo filozofu idejām, kuras cenšas veicināt mūsos ticību pašiem sev, nevis kādiem blakus spēkiem. Ikviens cilvēks ir gudrs, stiprs un uz visu spējīgs, ja vien viņš spēj pārkāpt pāri pats sev!
…
Izdzirdot vārdu „filozofija” šķiet, ka tā ir zinātne, kura sastāv no jautājumiem ar daudzām atbildēm- kas ir pareizi, kāpēc ir pareizi un vai ir pareizi? Patiesībā „filozofija” sengrieķu tulkojumā nozīmē gudrības mīlestība. Var teikt, ka filozofija ir mācība par esamības un izziņas vispārējiem pamatiem, taču noteiktas definīcijas filozofijai nav. Filozofi speciālu uzmanību pievērš virzībai uz zinībām, teoriju un gudrību. Būt filozofam nozīmē būt gudram, taču arī neizslēdz to. Sokrāts dialogā „Dzīres” apgalvo, ka filozofs nav gudrais, jo kaut ko meklēt var tikai tas, kas ir atzinis, ka viņam tā nav. Filozofs nebūt nav bijis jebkuru priekšmetu vērotājs, bet apcerējis visskaistāko, visdievišķīgāko un nemirstīgo, tādējādi patiesi esošo. [3] Manuprāt, filozofija lika cilvēkiem pārdomāt vai tas ko viņi visu iepriekšējo laiku ir uzskatījuši par pareizi, nemaināmu un pašsaprotamu tiešām tām ir. Cilvēkiem radās jaunas idejas un attīstījās zinātne, tāpēc autors uzskata, ka 19.gadsimta filozofija ir jauns pasaules uzskats. To pierāda autora trīs izvirzītie argumenti: Kants pozitīvi ietekmējis daudzas Eiropas Kultūras sfēras; Hēgeļa uzskats par veselumu un vienotību; Nīčes postklasiskā domāšana.
Atsevišķas atsauces nekvalitatīvas.
