-
Latviešu zemnieku celtņu jumtu formas un materiāli no 18.gadsimta sākuma līdz 20.gadsimta sākumam
Research Papers12 Design, Architecture, Construction and construction works, History, Culture
Secinājumi
Izpētot pieejamo literatūru par jumtu veidiem un materiālie, var secināt, ka:
- Jumta seguma materiāla izplatība atkarīga no saimniekošanas veida,
ģeogrāfiskās atrašanās vietas un dabas apstākļiem;
- Kopumā ir manāma tieksme izvairīties no gabalainiem un salauzītiem
jumtu veidiem – tīra viengabala konstrukcija;
- Jumts tika izmantots kā celtnes kopformas noteicējs;
- Visplašāk izmantoto jumtu materiālu veidi zemnieku sētās ir bijuši lubu,
salmu un niedru jumti;
- Nav nosakāms vai lubu jumts ir vecāks par salmu un niedru jumtiem;
- Jumtu attīstība ir cieši saistīta ar apkures sistēmu attīstību;
- Zemnieka jumta materiāla izvēle galvenokārt atkarīga no muižas
noteiktajām prasībām un iespējām;
- Lai celtņu sienas pasargātu no nokrišņiem, veidoja paspārnes,
nošļaupumus, uzjumteņus un pārlaidumus;
- Visplašāk izmantotais jumtu formas veids ir divslīpju jumts.
- Salmu un niedru jumtu koru nostiprināšanai taisīja „āžus“, nūjiņas un
„tupelītes“;
- Lubiņas, skali, jumstiņi, skaidas, dēļi un dēlīši tiek pieskaitīti pie vēlāko
laiku naglojamiem koka materiāliem;
- Dakstiņu jumti nav plaši sastopams materiāls zemnieku celtņu jumtu
jumšanai;…
Senākais jumta veids Latvijā bijis ar zemēm un velēnām segts horizontāls apaļkoku klāsts, kas nelielām celtnēm saglabājies līdz 19. gs. Lai gan Latvijas laikapstākļiem šādi jumti nav piemēroti, tie šajā teritorijā bijuši jau mūsu ēras I g. t. otrajā pusē un II g. t. sākumā. Velāk, lai uzlabotu ēkas ilglaicību, sāka veidot divslīpju jumtus, kas laika gaitā attīstījās līdz četrslīpju jumtiem. Šie divslīpju jumti sākotnēji segti tāpat kā horizontālie jumti un bija piemēroti tikai mazām ēkām to svara dēļ. Lai izveidotu divslīpju jumtus ir vajadzīga spāru sistēma un senākās spāru jumta paliekas atsegtas Talsu pilskalna 10. gs. slānī, kas bija segtas ar plakani tēstiem vai plēstiem apaļkokiem, virs kuriem bērzu tāsis un bieza māla kārta. Šajā referātā autore aprakstījusi latviešu zemnieku celtņu jumtu formas un materiālus no 18. gs. sākumam līdz 20. gs. sākumam.











