Ja notiek tiekšanās pēc pārākuma, saskarsmei ir raksturīga komandējoša attieksme, draudi, aizrādījumi vai negatīvs novērtējums, kritika (īpaši tāda, kas vērsta pret personību), apvainojumi, izsmiekls un sarkasms. Tiekšanās pēc pārākuma var parādīties maskētā veidā kā augstprātīga attieksme ar labvēlīgu ievirzi, piemēram: „Kā to var nezināt? Jūs taču it kā gudrs cilvēks...”. Tiekšanos pēc pārākuma raksturo arī lielīšanās ar personiskajiem sasniegumiem vai pārlieks kategoriskums – totāla pārliecība par sava viedokļa pareizību. Šajā kategorijā ietilpst arī tādi vispārinājumi, kas neparedz iebildumus –„visi vīrieši ir...”, „nemāk noparkoties, jo blondīne”, „visi šajā valstī zog” u.tml. Konfliktogēni, kas raksturo tiekšanos pēc pārākuma, ir arī savu padomu uzspiešana, sarunas biedra pārtraukšana – balss toņa paaugstināšana vai otra sacītā izlabošana un informācijas slēpšana, jo informācija uzskatāma par resursu, kas tā īpašniekam var nest labumu un varu pār citiem. Tieksmei pēc pārākuma saskarsmē, kas var izraisīt konfliktu, raksturīgi arī ētiskas dabas pārkāpumi - apzināta vai neapzināta neērtību sagādāšana citiem, piemēram, uzkāpšana uz kājas, iespraukšanās rindā, nesagaidot savu kārtu, bet izmantojot pazīšanos u.c.…
