Materiāla sākumā tiek piedāvāts kāda studenta uzskats par tehnoloģiju attīstību: „..uzskatīja, ka tehnoloģijas parāda kultūras iezīmes, tā vietā, lai aizņemtu autonomu telpu atsevišķi no kultūras.”1 Arī es šī studenta viedoklim zināmā mērā piekrītu, jo mūsdienu sabiedrībā tiek radīti arvien jauni tehnoloģiski atklājumi, veikti eksperimenti un radītas arvien jaunas ierīces, kurām būtu jāatvieglo, jāuzlabo mūsu dzīve. Bieži vien daudzas sabiedrības sevi dēvē par tehnoloģiju sabiedrībām. Tomēr ne visas tādas ir, jo dažādās pasaules vietās cilvēki vēl joprojām izmanto instrumentus, piemēram, ražas novākšanai, kas tika radīti pāris gadsimtus atpakaļ. Taču par sabiedrībām, kuras ikdienas dzīvi vada šīs pašu radītās tehnoloģijas, manuprāt, ir pareizi teikt, ka tās ir ne tikai informācijas laikmeta, bet arī tehnoloģiju sabiedrības.
Darbā tālāk tiek minēta vēl viena autora skaidra definīcija par to, kas ir tehnoloģijas: „Tehnoloģijas ir cilvēku kulturālo aktivitāšu forma, kurā tiek pielietoti zinātnes un mehānikas pamati, lai risinātu problēmas.…
