Aleksandrs Čaks ir strēlnieku, mīlestības un pilsētas dzejnieks. A. Čaka dzeja ir atšķirīga ar to, ka tajā ir ļoti spilgtas redzes gleznas un vizualizācija. Tādēļ es lieliski spēju iedomāties man pretim nākam apakšvirsnieku Dambi, strēlnieka mīļoto meiteni, kura dzied tam savu mīlas dziesmu, kā arī pilsētu ar tās kūpošajiem rūpnīcu torņiem un bruģētajām ielām.
A.Čaks bija pirmais latviešu rakstnieks, kura darbos tik izteikti jūtama pilsētas tēma, salīdzinot ar agrāko latviešu literatūru, kurā dominēja lauku dzīve. A. Čaks bija pilsētas – Rīgas – puisis , tādēļ savu pirmo dzejas krājumu viņš veltīja tieši Rīgai. Lasot Čaka dzeju par Rīgu, šķiet, ka viņš tajā mīlējis pilnīgi visu –„Ai, raibās izkārtnes – mans pirmais gleznu salons!/ Tās vienmēr ieraugot, sirds rāvās debesīs ”, „ Ūdens noteku caurule,/ tu -/ manas zēnības pirmais mūzikas instruments”, „šis centrs mans, kā iecerētās tuvums/ un viņa izlauzītās ielas.” Viņa dzeja arī man liek iemīlēt šo pilsētu. Čaks mani piesaista ar savu reālistisko skatījumu un brīvo valodas stilu.
…
