Mēs visi esam redzējuši viļņus jūrā, ezerā. Viļņus var redzēt un sajust. Kad peldamies, mēs paši radam savus viļņus.
Piemēram, vējā plīvojošs karogs. – Vējš rada viļņus karogā. Gan vēja radītos viļņus karogā, gan viļņus jūrā var redzēt. Ir vēl citu veidu viļņi, kurus nevar redzēt, bet to klātbūtni mēs jūtam ikdienas dzīvē. Tie ir elektromagnētiskie viļņi.
Arī skaņa ir viļņi, kurus nevar redzēt. Tāpat kā jūras viļņiem - ūdens arī skaņas viļņiem ir nepieciešama vide, kurā pārvietoties. Skaņas viļņi var plūst caur gaisu, jo gaiss sastāv no molekulām. Molekulas „nes” skaņas viļņus piesitoties viena otrai, līdzīgi kā domino kauliņu princips. Skaņa var plūst caur jebko, kas ir veidots no molekulām. Kosmosā nav nekādu skaņu, jo kosmosā nav molekulu, kas varētu pārraidīt skaņas viļņus.
Elektromagnētiskiem viļņiem, pretēji kā skaņas viļņiem, nav nepieciešamas molekulas, lai pārvietotos. Tas nozīmē to, ka elektromagnētiskie viļņi var plūst ne tikai caur gaisu un cietiem materiāliem, bet arī pa visumu. Tieši šo iemeslu dēļ astronauti izmanto radiosakarus, lai sazinātos. Radio viļņi ir viens no elektromagnētisko viļņu tipiem.
Elektrība var būt statiska, tāda elektrība, kas notur balonu pie sienas vai liek matiem sacelties stāvus. Arī magnētisms var būt statisks, piem., ledusskapja magnēts. Bet gadījumos, ja tie mainās, rodas elektromagnētiskie viļņi. …
