Ir arī cilvēki, kuri, neskatoties uz pagātnes sāpīgajiem notikumiem, spējuši tos uz brīdi „nolikt malā” un cīnīties tālāk. Es šos cilvēkus apbrīnoju, jo zinu, cik sarežģīti ir tiekties uz priekšu, ja visu laiku ir sajūta, ka kaut kas nepārtraukti velk atpakaļ. Janas Egles stāsts „Lūdzu, lūdzu, lūdzu” ir par zēniem, kurus spēcīgi ietekmējusi vecāku aiziešana no dzīves. Atmiņas ir paslēptas dziļi jo dziļi, lai netraucētu ikdienas gaitām, taču ik pa laikam viens no galvenajiem stāsta varoņiem atskārst :”Katrs mēģinājums sasprindzināt prātu un atcerēties, kas tik ļoti satraucošs slēpjas ceptas vistas gabalā, tikai uzjundīja dusmas un neizprotamas bailes.”…
