ID463614

Table of contents

Nr.	Chapter	Page.
	lietotie saīsinājumi	3
	Ievads	4
1.	UZŅĒMĒJDARBĪBAs attīstība LATVIJĀ	5
1.1.	Uzņēmējdarbības jēdziens	5
1.2.	Ēnu ekonomika Latvijā	11
2.	Latvijas Republikas normatīvajos aktos paredzētā atbildība par pārkāpumiem uzņēmējdarbībā	16
2.1.	Valsts institūcijas, kuras apkaro ekonomiskos noziegumus	16
2.2.	Administratīvo pārkāpumu vispārīgais raksturojums	23
2.3.	Administratīvie pārkāpumi uzņēmējdarbībā	26
2.3.1.	Administratīvie pārkāpumi par nodokļu nemaksāšanu	27
2.3.2.	Pakalpojumu sniegšanas noteikumu pārkāpšana	30
2.4.	Administratīvo pārkāpumu konstatēšanas veidi	32
2.5.	Noziedzīgs nodarījums ekonomikas jomā	34
3.	latvijā reģistrētie ekonomiskie noziegumi	38
3.1.	Krāpšana uzņēmējdarbībā	42
3.2.	Kontrabanda	44
3.3.	Preces un pakalpojuma kvalitātes nenodrošināšana	47
3.4.	Tirdzniecības noteikumu pārkāpšana	49
3.5.	Uzņēmuma maksātnespēja	52
3.6.	Spirta un citu alkoholisko dzērienu uzglabāšanas un pārvadāšanas noteikumu pārkāpšana	54
	Secinājumi	56
	priekšlikumi	58
	Izmantotā literatūra	59

Extract

Uzņēmējdarbības jēdziens
Uzņēmējdarbība ir jebkuras valsts tautsaimniecības pamats. Tās aktivitāte un veiksme ietekmē valsts sociāli ekonomisko attīstību un dzīves kvalitāti.
Turpmāk autors aplūkos atšķirību starp uzņēmējdarbību un komercdarbību.
Uzņēmējdarbība ir darbība, kas saistīta ar līdzekļu ieguldīšanu peļņas iegūšanai, pamatojoties uz personīgā izdevīguma un sabiedriskā labuma saskaņošanu. Uzņēmējdarbības pamatā ir personīgās intereses, kuras realizējot neapzināti tiek apmierinātas sabiedriskās vajadzības. [1]
Likumā “Par uzņēmējdarbību” uzņēmējdarbība tiek definēta kā ilgstoša vai sistemātiska ekonomiskā darbība un kapitāla ieguldīšana, kas vērsta uz preču ražošanu, realizāciju darbu izpildi, tirdzniecību, pakalpojumu sniegšanu nolūkā iegūt peļņu.[26] Šajā gadījumā var teikt, ka jebkurš, kurš nodarbojas ar saimniecisko darbību nolūkā gūt peļņu nodarbojas ar uzņēmējdarbību. Uzņēmējdarbība tiešais mērķis ne vienmēr ir peļņas gūšana, Latvijā ir arī bezpeļņas organizācijas, kuru galvenais mērķis nav maksimāla peļņas gūšana. Kā arī par uzņēmējdarbību nevar uzskatīt produktu ražošanu priekš savām vajadzībām.
A.Vedļa savā grāmatā „Uzņēmējdarbības kurss” uzņēmējdarbību definē kā privātu personu, uzņēmumu un organizāciju ilgstošu vai sistemātisku pašiniciatīvas ierosinātu, patstāvīgu savā vārdā uz savu risku un mantisko atbildību veiktu saimniecisko darbošanos un kapitāla ieguldīšanu, kas vērsta uz preču ražošanu, realizāciju, darbu izpildi, tirdzniecību, pakalpojumiem vai izgudrošanu peļņas nolūkā.[35]
Iepriekšminēto definīciju pamatā ir uzņēmēja peļņas gūšana no uzņēmējdarbības. Autore piekrīt A.Vedļas teiktajam, tāpēc, ka šis uzņēmējdarbības definējums visprecīzāk izsaka katra uzņēmēja atbildību uzsākot savu darbību preču ražošanas, pakalpojumu sniegšanas vai kādā citā darbības sfērā.
Komerclikums nosaka, ka komercdarbība ir atklāta saimnieciskās darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants. [9]

…

Author's comment

Ekonomiskie noziegumi Latvijas uzņēmējdarbībā