Psihoemocionālo vajadzību nodrošināšana māsas praksē

Secinājumi
Darbā izvirzītie mērķi un uzdevumi ir sasniegti un pamatojoties uz pētījuma rezultātiem un zinātnisko literatūru, var secināt, ka:
1) Pētījuma rezultāti atklāj, ka 36% respondentiem ir nozīmīga loma pacienta atveseļošanās procesā, jo bez pozitīvas saskarsmes un mīlestības nevar iedvest alkas pēc veselības un labklājības. Ar uzticību (8%), atbildību (26%), sadarbību (4%), rūpēm (13%), ar zināšanām un prasmēm, māsa ir spējīga parūpēties par pacienta garīgajām vajadzībām un vēlmēm palīdzēt pacientam izveseļoties un rast dzīves jēgu.
2) 66% respondentu pārliecinoši apgalvo, ka cerību veicināšana un empātija ir spējusi uzlabot saslimšanas stāvokli pacientiem. Personīgā pieeja un līdzdalība pacienta situācijā ir ļoti svarīga pacienta aprūpes darba sastāvdaļa, jo dvēseliskā aprūpe atstāj labvēlīgu ietekmi uz pacientu kopumā, un veicina visus labvēlīgos faktorus attiecībā uz viņa veselību un atveseļošanās procesu.
3) 74% respondentu cenšas vienmēr ieklausīties slimnieka vajadzībās. Pacients jūtas saprasts un pieņemts tikai tad, kad māsa vairāk laika velta, lai parunātu ar pacientu, un to dara ar mīlestību, cieņu un laipnību. Pacientu izjustās aprūpes vajadzības ir saistītas ar māsu attieksmi pret pacientu, kas savukārt pacientam dod cerību, drošības izjūtu un sajūtu, ka par viņu rūpējas.
4) 42% respondentu pielieto smieklus un humoru, lai pacienti vairāk smaidītu un uztvertu savu saslimšanu kā daļu no pozitīvā, atvieglotu pacientu ciešanas, kā arī uzlabotu veselības procesus ar aprūpes darbībām.
5) 37% respondentu atzīst, ka pacienti savas izjūtas izsaka caur emocijām un fiziskajām vajadzībām, jo tiek pievērsta uzmanība pacienta noskaņojumam pēc balss intonācijas. Tas liecina par to, ka māsas regulāri velta savu klātbūtni slimniekam. Labu aprūpi raksturo spēja ievērot ne tikai fiziskās, bet arī garīgās vajadzības.
…